Siltās grīdas: mājas apkures un dzesēšanas sistēma

Atšķirībā no tradicionālajām apkures sistēmām, kas silda tikai gaisu, zemgrīdas izstarojošā apsilde sasilda grīdu un objektus, kas saskaras ar to. Grīda pilnā tās apjomā izplata vienmērīgu, komfortablu siltumu. Siltās grīdas neaizņem telpu, tādējādi palielinot apdzīvojamo platību, kā arī pateicoties vienmērīgam temperatūras sadalījumam, šāds apkures veids ir aptuveni par 12% ekonomiskāks par radiatoru apkures sistēmu.

Bieži vien cilvēku apziņā ir iesakņojies mīts, ka grīdas apkure veicina putekļu cirkulāciju. Šeit būtu būtiski atcerēties fizikas likumus, grīdas virsmas temperatūra apkures sezonas laikā svārstās robežās no +20°C līdz +29°C, atkarībā no ēkas siltinājuma un ārējās temperatūras. Šāda zema grīdas virsmas temperatūra nespēj veicināt gaisa kustību un izslēdz pastiprinātu putekļu cirkulāciju pat tuvu grīdas virsmai.

Kolektors ir centrālais sadales punkts, pie kura ir pieslēgtas grīdas apsildes cilpas. To izmanto arī ūdens plūsmas kontrolei un cilpu noslēgšanai, lai cilpas/telpas varētu regulēt neatkarīgi vienu no otras. Vispiemērotākā uzstādīšanas vieta - ideālā variantā viscentrālākais punkts, kas nodrošina vispiemērotāko cauruļvadu sadali ar maziem pievadcauruļu garumiem.

Saskaņā ar likumdošanu katrā telpā jābūt iespējai regulēt temperatūru, tādējādi nodrošinot zemāku enerģijas patēriņu un augstāku komforta līmeni. Bezvadu risinājums ir mūsdienīgāks, ļauj brīvi mainīt termostatu novietošanas vietu kā arī regulēt apkures sistēmu attālināti. Savukārt, vadu risinājums ir pastāvīgi pieslēgts barošanas avotam, bet jārēķinās ar lielākām uzstādīšanas izmaksām, jo nepieciešams izvilkt vadus.

Smatrix temperatūras regulatoros iebūvētā autobalansēšanas tehnoloģija katrai telpai paredz un pielāgo precīzu nepieciešamās enerģijas daudzumu, lai nodrošinātu optimālu komfortu un precīzu iestatītās temperatūras uzturēšanu patērējot pēc iespējas mazāk energoresursu.  Tas nozīmē, ka nav nepieciešama manuāla sadalītāja plūsmu regulēšana, kas bieži vien netiek veikta vai ir veikta nekorekti, jo iztrūkst precīzs apkures sistēmas aprēķins. Dokumentāli pierādīts, ka šāda veida patentētā autobalansēšanas sistēma ietaupa līdz pat 20% enerģijas

Ir iespējams izmantot jebkāda veida grīdas segumu, ja siltuma pretestība nepārsniedz standartu. Koka, paklāja vai citiem grīdas segumiem termiskajai pretestībai nevajadzētu pārsniegt 0,15m²k /w, lielākoties tas ir rakstīts pie konkrētā grīdas seguma raksturlielumiem. Nevajadzētu baidīties ēkā izmantot dažādus segumus, tos var brīvi kombinēt, taču tas ir jāņem vērā veicot aprēķinus. Kā rāda pieredze, tikai ļoti retos gadījumus ar silto grīdu nepietiek un ir jāizmanto kādi papildus siltuma avoti.

Par sistēmu uzstādīšanu aicinām interesēties pie mūsu partneriem un uzstādītājiem, kuri ir apmācīti un zinoši gan par sistēmas projektēšanu, gan uzstādīšanu. Lai atrastu Uponor uzticamu sistēmu uzstādītāju, apmeklējiet mājas lapas sadaļu Sistēmu uzstādītāji.

Grīdas virsmas temperatūra apkures sezonas laikā svārstās robežās no +20°C līdz +29°C, lielākoties nepārsniedzot +26°C grādu temperatūru pēc Celsija skalas. Šāda zema grīdas temperatūra nespēj veicināt gaisa kustību un izslēdz pastiprinātu putekļu cirkulāciju pat tuvu grīdas virsmai.

Kā jau minēts iepriekš, grīdas virsmas temperatūra pie pareizas sistēmas izbūves ir salīdzinoši zema (aptuveni 25°C ), kas nerada nekādus draudus kāju vēnu veselībai, gluži otrādi, saskaņā ar neatkarīgiem pētījumiem šāda temperatūra veicina atveseļošanos. Grīdas virsmas temperatūra var pārsniegt pieļaujamās robežas (29°C dzīvojamajās telpās), ja sistēmas izbūve ir veikta neprofesionāli.

Zemāki maksājumi par apkuri tiek sasniegti, ņemot vērā faktu, ka temperatūras vertikālais sadalījums ir vienmērīgs, t.i. gaisa temperatūra potīšu līmenī ir gandrīz vienāda ar gaisa temperatūru acu līmenī, atšķirībā no radiatoru apkures, kur grīdas līmenī temperatūra ir zemāka. Siltās grīdas lielāko daļu siltuma rada izstarošanas ceļā sildot ķermeni (kā ugunskurs Jāņu naktī), nevis tikai gaisu, gala rezultātā identiska komforta nodrošināšanai telpas temperatūru iespējams uzturēt par aptuveni 2⁰C zemāku nekā izmantojot tradicionālos radiatorus. Temperatūras pazemināšanu par 1⁰C ļauj ietaupīt siltuma enerģiju aptuveni 6% apmērā, tātad izmantojot siltās grīdas, izdevumus par apkuri iespējams samazināt par aptuveni 12% un ietaupīto izmantot citiem, daudz jaukākiem mērķiem. Patērējot mazāk kurināmā, jūs samazināt arī kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā.

Pie apsildāmām grīdām iespējams izmantot jebkurus grīdas virsmas pārklājumus, atšķirība būs ūdens plūsmai, kas cirkulēs silto grīdu caurulēs. Flīzēm tā būs zemāka, koka pārklājumiem augstāka, taču tas netraucē kombinēt grīdas pārklājumus, piemēram, virtuvē flīzes un dzīvojamajā istabā parkets vai paklājs. Katrai telpai nepieciešamās ūdens plūsmas tiek regulētas atsevišķi, tādējādi nodrošinot nepieciešamo siltuma atdevi.

Nepieciešamo materiālu izmaksas silto grīdu izbūvei bieži ir lielākas par radiatoru apkures izmaksām, taču parasti tiek aizmirstas vai netiek ņemtas vērā montāžas darbu izmaksas, kas silto grīdu gadījumā ir zemākas, gala rezultātā kopējā cena abām konkurējošajām sistēmām ir visnotaļ identiska.

Mūsdienu bezvadu risinājumi nav lēta ērtība, taču pie vadu automātikas uzstādīšanas bieži netiek ņemtas vērā vadu izmaksas, kas nereti sastāda ievērojamu summu. Nedrīkst aizmirst arī faktu, ka izvēloties bezvadu sistēmu, telpas temperatūras regulatora atrašanās vietu varat brīvi mainīt atšķirībā no vadu regulatora, kura atrašanās vieta jānosaka jau agrā celtniecības stadijā.